Dzīvnieks ir draugs, brīvā laika pavadīšanas iespēja un uzticams sabiedrotais. Dzīvnieks paklausīgi uzklausa, neko nejautā un arī neizpauž noslēpumus.

Dzīvnieka glaudīšana pazemina asinsspiedienu, nomierina un palīdz atbrīvoties no stresa. Bērns rotaļu veidā apgūst komunikācijas prasmes ar citu, šajā gadījumā, dzīvnieku.

Daudzi pētījumi tieši runā, par to, ka mājdzīvnieki spēlē lielu lomu bērna audzināšanā. Tie, bērni, kas ir uzauguši, kur ir mājdzīvnieki, kā likums, ģimenes uztver labvēlīgi. Tai pašā laikā, ģimenēs, kur nav mājdzīvnieku, uzskata , ka mājās nav viss kārtībā. Ģimenē, kur ir mājdzīvnieks, strīdu un konfliktu situāciju ir mazāk, bērni mazāk izjūt mazvērtības kompleksus, nav agresīvi un ir sabiedriskāki.

Kad bērns ir viens pats ģimenē bez māsām vai brāļiem, viņam varētu būt vientuļi. Arī šķirtās ģimenēs, kad bērns paliek ar mammu vai tēti, viņam ir vajadzīgs kāds draugs. Un dzīvnieks ir labs risinājums, jo tā ir beznosacījuma mīlestība – viņš mīl savu saimnieku, pieglaužas viņam.

Dzīvnieki un bērni savā ziņā ir līdzīgi – viņi mīl ar zemapziņu, t.i., viņi vienkārši mīl un jūt, vai cilvēks ir labs vai slikts.

Ja bērnībā bijis kāds mājdzīvnieks, bērns to atcerēsies visu mūžu.

Pozitīvais ieguvums no mājdzīvniekiem ir daudzkārt lielāks par sīkām ikdienišķām ķibelēm, piemēram, netīrais gultas pārvalks, izgāzta ēdiena bļodiņa.

Galvenais ir prieks un laime bērna acīs par dzīvnieku, par kuru viņš pats var rūpēties!