Teritorialitāte
 |
Truši ir teritoriāli, un sadala pasauli personīgajā vietā, kurā pacieš tikai savus tuvākos, sabiedriskās vietās un vietās, kas pieder citiem. Daži truši ir teritoriālāki nekā citi, bet lielākā daļa trušu būs ļoti dusmīgi, ja mēģināsi ielauzties viņu mājās (vienmēr personīgā vieta), jo īpaši, kamēr viņi tajā atrodas. Ja tomēr Tu to dari, tad rēķinies saņemt belzienus ar ķepām vai kodienus. Ja ir nepieciešams iztīrīt truša būrīti, labāk dari to tad, kad trusis ir izgājis pastaigāties ārpus būrīša. |
Truši apzinās, kura telpa pieder citiem, kurā viņam nav atļauts ieiet. Protams, vietas, kas pieder citiem, tā vien lūdzas, lai tajās ieietu kad vien iespējams, kaut arī trusis saprot, ka varētu sanākt nepatikšanas. Galu galā, varbūt tieši šodien kāds varētu atļaut tur ieiet. Mēģināšana ir vienīgais veids, lai pārliecinātos. Tu vari noteikt telpas, kur trusim nav atļauts ieiet, bet neceri, ka trusis to neizmēģinās. Trusis kautrīgi pakavēsies pie durvīm, lai pārliecinātos, ka Tevis tur nav un, ka viņu neviens nevēro.
Izbārstot telpā dažas lielas sausas spiriņas trusis norāda, ka teritorija pieder viņam. Ja mājā ir vairāki mājdzīvnieki un trusītis jūtas apdraudēts, spiriņas var atrasties pa visu māju, dažādās vietās īpaši stūros. Vienīgais veids kā to novērst, ir radīt trusim drošības sajūtu, lai viņš nejustos apdraudēts savā teritorijā un viņam nebūtu agresīvi jāiezīmē sava teritorija.
Lai iezīmētu teritoriju trusītis berzē zodiņu gar lietām, īpaši priekšmetiem un objektiem, kas atrodas viņa teritorijā, parādot, ka tie pieder viņam. Mēs šo dziedzeru smaržu nejūtam, no tiem nepaliek traipi vai kādas citas redzamas zīmes. Nav nekāda iemesla neļaut viņiem šādi rīkoties, jo tā ir pilnīgi normāla uzvedība.
Nesterilizēti/ nekastrēti trusīši var teritoriju iezīmēt urinējot uz objektiem, kurus trusītis uzskata par saviem. Mājas trusīti būtu nepieciešams kastrēt/ sterilizēt, kas parasti pārtrauc šo uzvedību.
