Galvenais nosacījums - disciplīna un drošība!

Ir skaidrs, ka konflikti ģimenē radīsies. Tāpēc ir svarīgi ievērot vairākus noteikumus, kas nedaudz atšķiras līdz ar bērna vecumu.

• Atgriežoties mājās no dzemdību iestādes, vajadzētu vispirms dzīvnieku pieradināt pie domas, ka viņš mājās pēkšņi vairs nebūs vienīgais mīlulis. Principā gan nekādām problēmām nevajadzētu rasties. Viss ir atkarīgs no dzīvnieka rakstura un tā, cik dzīvnieks ir greizsirdīgs.
• Nekad neatstāj bez uzraudzības bērnu kopā ar trusi, lai cik jauks un mīļš garausis būtu!
• Guļošam bēbītim trusītis var netīšām uzlekt virsū, izbiedējot un saskrāpējot mazuli.
• Mazuļi, kas sasnieguši kustīgo vecumu (6-12 mēn), ir jāuzrauga viņu pašu interesēs.
• Rāpojošs mazulis var mēģināt piekļūt truša teritorijai, būrītim, un trusis to aizstāvot var uzbrukt. Mazais cilvēks bez ļauna nodoma var mēģināt iebakstīt trusītim acī, paraut aiz spalvām, ausīm vai ļipas, iedot nogaršot, piemēram, šokolādi vai kā citādi nodarīt pāri. Un trusītis atbildot uz pāridarījumu, var iekost vai ieskrāpēt.
• Mazulis var pamēģināt nogaršot truša spiriņas, bet ļaunums ir tajā, ka mazais var ar tām aizrīties. Tāpat jāuzmana, lai mazulis netiek klāt trusīša barības vai tualetes granulām.
• Kad bērns sāk staigāt, viņš vairāk apdraud sevi nekā trusi. Mazulis var pieiet pārāk tuvu trusītim, nobiedēt to un trusis var mazuli saskrāpēt vai iekost, tāpēc šajā posmā jāmāca mazulim, ka pret trusīti jāizturas maigi. Var paņemt bērnu klēpī notupties trusītim blakus un maigi, ar bērna rociņu trusīti glaudīt. Jāmāca nebļaustīties trusīša klātbūtnē, jo dzīvnieciņš no skaļa trokšņa var ļoti nobīties.
• Sākumā bērns var domāt, ka trusītis ir kāda no viņa rotaļlietām, piemēram, bumba, pa kuru var iespert. Šajā laikā tā ir svarīgi bērnam skaidrot atšķirību starp dzīvām būtnēm un nedzīvām lietām.
• No trusīša skraidelēšanas teritorijas jāaizvāc mīkstās plastmasas bērnu rotaļlietas, jo trusītis noteikti mēģinās tās pagaršot, un tas var izrādīties bīstami trusītim.
• Ja gadījumā bērns tomēr ir saskrāpēts, mēģini skaidrot mazajam, kāpēc tā ir noticis.  Paskaidro, ko trusis ar to bija domājis un parādi kā pareizi ar garausi apieties nākamajā reizē. Izstāsti, ka trusītis ir mazāks un jūtas nobijies. Tas novērsīs bērna negatīvo pieredzi ar mājdzīvnieku un neveiksmes nākotnē.
• Bērnu istaba nav piemērotākā vieta truša būrītim. Var gadīties, ka garausis pa nakti trokšņos un bērns neizgulēsies. Tāpat, ja pie bērna bieži nāk ciemos citi bērni un notiek skaļas rotaļas, trusītim tas var ļoti nepatikt.
• Bērnam jāiemāca saprast trusīša brīdinājuma signālus – ja garausis rūc vai uzbrūk, bērnam jāatkāpjas, jo dzīvnieciņš var iekost. Ja bērns spēlējas ar trusīti un garausis aizlec prom, tas nozīmē, ka trusītim apnicis spēlēties un viņam nedrīkst sekot. Ja trusītis jāsarāj, to drīkst darīt tikai pieaugušie, nevis bērns.
• Bērnam jāmāca, ka dzīvnieks ir jārespektē. Nedrīkst trusīti vajāt un dzenāt, cilāt vai biedēt, mest ar mantām, sist pa būrīti, jāmāca netraucēt trusīti ēšanas laikā, netraucēt dzīvnieka miegu, apzināti nekaitināt.

Mazi bērni bieži vien ir pārgalvīgi un pārdroši. Pat vismiermīlīgākajam dzīvniekam var pienākt robeža, kad viņam apnīk kaitināšana un tas var sākt aizstāvēties.