Trusis un bērns

Pirms mūsu ģimenē ienāca mazulis, skatoties uz nebēdnīgi skraidelējošo trusi, es bieži aizdomājos, kā viņš uzvedīsies un ko domās par jauno ģimenes locekli – mazuli. To, ka nebūs nekāda idille, es sapratu uzreiz, jo ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu visu dzīves mainīsies – arī garauša....

Nekas vairs nav kā agrāk.

Agrāk mums tik loti gribējās garausi mīļot, bet viņam bieži tas šķita par daudz. Šobrīd prioriāte ir mazulis, tāpēc visa uzmanība tiek viņam. Mēs mīlam Kriksi tikpat ļoti kā agrāk, vienīgi vairs nesanāk veltīt viņam tik daudz laika un emocionālās enerģijas kā iepriekš. Rezultātā trušuks izjūt uzmanības deficītu un pats nāk to prasīt, kas savukārt, reizēm šķiet traucējoši. Viņš seko pa pēdām, pinas pa kājām un baksta ar purniņu, nemitīgi lec uz dīvāna, rāpjas klēpī.... visādā veidā mēģina pateikt „ei jūs tur, es esmu te, lūdzu paglaudiet mani, iedodiet kādu gardumiņu!”. Būrītī esot viņš biežāk nekā agrāk rausta restītes it kā mēģinot pateikt: „laidiet mani laukā, es gribu pie jums, man te ir garlaicīgi!”. Jā, un blēņu skaits ir dubultojies, un man šķiet, ka tas viss ir tādēļ, lai mēs viņam pievērstu lielāku uzmanību.
Līdz ar mazuļa ienākšanu ģimenē bija jāmaina dzīvojamās telpas iekārtojums, un arī trusīša pastaigu taku un atpūtas vietas, kas, protams, garausim ir pārdzīvojums, jo trusītis ir ieraduma dzīvnieciņš, kuram jebkuras pārmaiņais ir stress. Kā dēļ Kriksim radās nākamais uzdevums, no jauna iezīmēt savu teritoriju, atstājot spiriņas pa paklāju un reizēm arī kādu peļķīti... tad vēl arī jaunās smaržas un skaņas...

Mūsu pienākums bija Kriksi iepazīstināt ar mazuli. Reizēm ļāvām Kriksim uzlēkt uz dīvāna, kur atradās bēbītis un stigri uzmanot ausaini, ļāvām viņam mazo apostīt. Lielu interesi abi viens otram neizrādīja, taču mēs apzinājāmies, ka mazajam cilvēkbērnam interese augs līdz ar viņa vecumu, ka drīz vien viņš gribēs spēlēties ar garausi saķerot to aiz ausīm vai ļipas, un tieši tāpēc mēs mācāmies paši, un gatavojamies mācīt mazajam kā ar dzīvnieciņu apieties.

Es mīlu dzīvniekus un man ir stingra nostāja pret atbrīvošanos no dzīvnieka, kad ģimenē notiek pārmaiņas. Esmu paņēmusi mājdzīvnieku, tātad uzņēmusies par viņu atbildību, rūpēties un mīlēt viņu.

Šajā sadaļā rakstā “vai bērnam iegādāties trusi?” jau ir minēts, ka garausis nav labākā izvēle bērnam, taču, ja nu tomēr mazais ļoti lūdzās pēc trusīša un jūs viņam to esat sagādājuši, vai arī ja trusītis ģimenē ir “vecākais” bērns (ienācis ģimenē pirms mazuļa), iespējams, noderēs šeit rakstītais par noteikumiem, kas visiem turpmāk būtu jāievēro.

Make a Free Website with Yola.