Audzināšana un disciplinēšana
Visi reiz bijām jauni un palaidnīgi. Trusim bērnība
iekavējas visu mūžu, taču ir svarīgi novilkt robežu starp atļauto un aizliegto. Trusīša audzināšana prasīs laiku, pūles, un pacietību. Tas nav tikai iemācīt vārdu "Nedrīkst!", kas vien uz brīdi novērsīs truša uzmanību no darāmā. Tā ir mācīšanās pašam izprast savu mājdzīvnieku, atklāt kas viņam patīk un kas nē, domāt jaunas iespējas un atrast jaunas rotaļlietas, ar ko aizņemt trusīša prātu. Disciplinēt trusi pēc fakta, nav efektīva rīcība. Ja atgriežoties mājās, pamani savu trusi ērti apgūlušos sadriskātajā spilvenā, nav īstais laiks rājienam. Viņš nesapratīs, kāpēc esi dusmīgs, un kāpēc dusmīgi izgrūd viņu ārā no ērtās vietiņas. Trusītis instinktīvi nezin, ka viņš nedrīkst rakt Tavu tepiķi un grauzt mēbeles, tas Tev viņam ir jāiemāca. Jau no paša sākuma vēro trusīti, viņa rotaļu laikā. Jo ātrāk sāksi trusīti mācīt, jo labāks būs rezultāts. Tāpēc, kamēr rāj savu trusi par slikto uzvedību, daudz efektīvākas metodes aprakstītas tālāk. |  |
„Nedrīkst”
mācība
Ir viedokļi, ka disciplīnai ir maza loma trusīša graušanas izbeigšanā, ka skaļš „nedrīkst” uz trusi nedarbojas, un, ka panākt sev vēlamo var vienīgi ar pozitīvu motivāciju, atalgojot viņu par atļautā priekšmeta graušanu. Tomēr šo metodi ir vērts izmēģināt.
Tiklīdz
trusītis sāk darīt ko nevēlamu (rakt nevietā, grauzt ko neatļautu, nokārtoties nevietā, u.c.), stingrā un noteiktā balsī
saki „nedrīkst” vai „nē” vienlaikus sasitot plaukstas vai piesitos kāju pie
zemes, tā pievēršot trusīša uzmanību. Protams, tas līdzēs tikai
uz brīdi, jo trusis uzskatīs, ka esi pārteicies un nemaz nerunā ar viņu. Pēkšņais troksnis vienkārši uz brīdi
novērš truša uzmanību no sava darāmā. Lielākā daļa trušu saimnieku atzīst, ka
šajā brīdī trusis aizlec padarīt, ko citu, lai atgrieztos vēlāk, kad troksnis
būs noklusis un viss būs mierīgi, lai pabeigtu savu „netīro darbiņu”. Ar šo
trusim netiek radīta apziņa, ka „Nedrīkst” un plaukstu sasišana nozīmē ka būtu
jāpārtrauc šī darbību pilnībā.
Ikdienas situācijās ar trusi vajadzētu runāt mierīgā, pieklusinātā
balsī. Trusim ir ārkārtīgi laba dzirde, tādēļ viņu uzrunājot skaļā balsī, viņa
ausīs tas var skanēt kā rājiens.
Parādi, kurš ir
galvenais!
Visbeidzot nonākam pie skaidrojuma, ka truša rīcību motivē tas, ka jebkurš trusis vēlas būt galvenais trusis. Atceries, ka mērķis ir pārliecināt garausi, ka Tu esi galvenais trusis. Tas gan nav tas pats, kas uzspiežot savu gribu, ignorēt viņa vajadzības un vēlmes. Drīzāk gan tas ir svarīgi veidojot normālas attiecības kā starp biedriem, kas atbilstu gan Tavām, gan ausaiņa vajadzībām.
Piemērs. Trusis uzlec uz dīvāna, kurā Tu sēdi un apzināti mēģina Tev iekost, iespējams, cenšoties parādīt, ka dīvāns ir viņa teritorija. Ar stingru „Nedrīkst!” Tev vajadzētu nolikt viņu atpakaļ uz grīdas. Ja viņš lec atpakaļ uz dīvāna, taču vairs nekož, iespējams, garausis jau ir sapratis, ka būs jādalās ar dīvānu, bet nevarēs valdīt pār Tevi. Ja viņš lec atpakaļ uz dīvāna un atkal iekož, Tev jāatkārto "Nedrīkst!" un jānoliek garausis atkal uz grīdas. Ja viņš atkārto trešo reizi un iekož, ir pienācis laiks viņam „tikt noraidītam” un "iet uz būrīti" (jāieliek garausis būrītī uz „divu minūšu noraidījumu”). Ja garausis izrāda raksturu uzrīkojot īstu dusmu lēkmi sitot kājas un raustot būrīša restes, ignorē viņu. Pēc tam, kad viņš būs nomierinājies, viņš varēs nāk no būrīša laukā. Ja ausainis turpina piespiest Tevi aizvākties no „sava” dīvāna, viņam tomēr vajadzēs atgriezties savā istabā (būrītī) līdz atkal tiks dota atļauta iziet.
Šī ir pati izplatītākā metode, kā trusis mēģina dominēt pār saimnieku. Trusis kļūs daudz laimīgāks, kad iemācīsies, ka viņa biedrs (cilvēks) ir galvenais trusis.
Galvenais truša audzināšanā ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība. Jā, arī stipri nervi. Ir nepieciešams laiks, lai Tevis mācītais iesēstos atmiņā, tāpēc esi pacietīgs, bet nelokāms. Tomēr nekādā gadījumā nesit savu trusīti. Tas padarīs situāciju vēl ļaunāku - trusītis sāks no Tevis baidīties.
