Zemāk aprakstītie scenāriji ir ņemti no dzīves, tie ilustrē pamatproblēmas un atklāj vienkāršus veidus, kā problēmas atrisināt.

Katru reizi, kad ienāku istabā, mans trusis riņķo man ap kājām un kož potītēs. Ko viņš no manis grib? 

Trusītis grib, bet Tu to viņam nevari dot. Riņķošana, aplekšana un košana ir trusīša seksuālās uzvedības klasiskas pazīmes. Sākumā tas var likties interesanti, taču tas var pāraugt diezgan nejaukā paradumā. Kastrēšana / sterilizēšana būtiski mazina šīs tieksmes un līdz ar to arī nevēlamo uzvedību.

Kad tuvinu savu roku trusītim, lai to noglaudītu, viņš to apošņā un metas tai virsū. Vai trusītim nepatīk mana smarža?

Tas nav dēļ smaržas, tas ir žests un mājiens. Lai gan tuši labi redz tālumā, tuvumā viņi redz diezgan slikti. Cilvēka roka pie paša trusīša purniņa var viņu ļoti izbiedēt un trusītis var mesties tai virsū, lai sevi aizsargātu. 

Jāņem vērā ne vien trusīša dabiskā komunikācija bet arī tas, ka cilvēka roka var tikt uztverta kā briesmas, kā vēstījums par naidīgumu. Dabiskajā trušu vidē dominējošais trusis bieži tuvojas apakšniekam no priekšpuses un pietuvina savu purniņu pakļautā purniņam. Šis „seju pret seju” ir veids kā truši savā starpā nosaka, kurš ir dominējošais, jo rezultātā pakļautais aizlec, lai izvairītos no konfrontācijas. Taču ja apakšnieks izrāda nepatiku pret šādu rīcību, spalvas var iet pa gaisu! Tāpēc trusītis var uztvert tavu roku, kas pēkšņi ir pietuvojusies viņam, kā agresīvu zīmi. Viņa tālākā rīcība ir nekas cits kā aizsardzība pret šķietamo agresiju.

Lai novērstu šādu trusīša rīcību, mēģini tuvināt roku trusītim no augšas un tālāk no degungala. Ja trusītis izskatās saniknots, maigi noglaudi viņa pierīti no augšpuses un runā maigā, pieklusinātā balsī.

Mans trusītis ir ļoti jauks, bet tiklīdz viņa būrītī iebāžu roku, lai izņemtu viņu laukā, tas metas virsū un kož. Kāpēc viņš tā dara?

Truši ir ļoti teritoriāli dzīvnieki. Šajā situācijā trusītis sargā savu mājiņu, kurā jūtas drošībā. Atver būrīša durtiņas un ļauj viņam pašam iznākt no būrīša. Pagaidi, kad draugs ir no būrīša izgājis un tikai tad veic tajā uzkopšanas darbus. Pēc dažām nedēļām, vari mēģināt pieskarties trusim, kad viņš atrodas būrītī, taču negrāb viņu un nemēģini izvilkt no būrīša laukā vai pārkārtot viņa lietas.

Lieto cimdus, lai trusītis nesavainotu Tavas rokas. Roku tuvini no augšpuses, mierīgi un maigi mēģini noglaudīt galviņu. Noglaudi trusīti, ja viņš ļauj sevi glaudīt. Uzslavē viņu, pasaki, cik mīļš, drosmīgs un skaists trusis viņš ir. Tad atstāj viņu mierā līdz nākamajai dienai, kad vingrinājumu atkārto. Galu galā viņš Tavu roku asociēs ar jauku galvas masāžu nevis ar sagrābšanu.

Trusītis ir sācis kost man rokās, kad cenšos pasniegt barību. Kāpēc tā?

Trusītim droši vien patīk ēst. Un viņš nav pārliecināts, ka Tu taisies barību atstāt. Nekaitini viņu un neliec viņam lūgt barību, bļodiņu droši noliec uz grīdas. Centies trusīti barot katru dienu vienā laikā. Neizlutini trusīti un nepārcenties ar gardumu došanu – daži garauši sāk domāt, ka katru reizi dabūs no Tevis gardumu. Ja trusis kož, kad Tava roka viņu baro, tas iespējams tāpēc, ka viņš neredz, kas īsti smaržo tik labi. Šādā gadījumā centies barot ar lielāka izmēra gardumu, piemēram, ar burkānu lakstu. Ja dod mazāka izmēra gardumu, piemēram, rozīni vai banāna gabaliņu, lieto koka karoti vai knaiblītes.

Kādas trušu saimnieces pieredze.

Ja kādreiz redzētu manu pundurtrusi Fēbi, viņas šarms Tevi savaldzinātu. Viņa pabāztu savu purniņu zem Tavas rokas un bakstot pieprasītu, lai glaudi viņu. Izdevīgā brīdī Fēbe Tev nolaizītu seju un Tu vēlētos, lai tāds trusis būtu arī Tev. Taču 5 ar pusi gadus atpakaļ Tu viņu negribētu. Viņa Tevi biedētu ar košanu, boksēšanos un skrāpēšanos. Fēbe bija mana izvēle, jo pēc izskata bija līdzīga manam pirmajam trusim, taču drīz vien bija skaidrs, ka šis trusis ir īsts sātans. Es domāju, ka esmu paņēmusi nepareizo trusīti. Šim es nepatiku un viņa pat neļāva man viņu glaudīt. Taču pēc tam, kad mans dēls pieprasīja viņu paturēt, es nolēmu mēģināt sadzīvot ar savu „kļūdu”. Tālākais stāsts ir par to kā es mācījos respektēt dzīvnieku un pieņemt viņu kāds tas ir. Sešu gadu vecumā Fēbei nav līdzīgas. Kā viņa var būt tā pati Fēbe, kas „trušu kopšanas rokasgrāmatā” bija minēta kā „agresīva”? Skatoties atpakaļ, ir skaidrs, ka viņas dedzīgā personība ir tā pati. Mainījušās ir mūsu attiecības.