Truša anatomija un fizioloģija
Acis ir jūtīgas (8 reizes gaismas jūtīgākas kā cilvēkam); redzes lauks ar katru aci 190°, tomēr redze samērā vāja. Truši var redzēt pa gabalu, bet neredzamā zona ir tieši deguna galā, tā kā acis ir novietotas galvas abos sānos. Cilvēkos ir radies priekšstats, ka zaķis guļ ar vaļā acīm. Bet tā nav taisnība. Vienkārši trusim ir grūti pielavīties guļošam, jo viņš tūlīt sadzird un atver acis. To pašu nevar attiecināt uz mājas trušiem, jo tie laikam vairs tā nebaidās un reizēm mierīgi guļ, kad saimnieks staigā gar būriem. Lai gan redze ir vāja, toties dzirde un oža ir teicama. Ausis ir labi apasiņotas, darbojas kā termoregulators, labi uztver trokšņus, ļoti vārīgas. Tie dzird ne vien cilvēkam dzirdamās skaņas, bet dzird arī daudz augstāku toņu skaņas, ko rada grauzēji, sikspārņi, putni un daudz citas mehāniskas vai elektriskas skaņas, ko mēs nevaram dzirdēt. Trusītis ausis var pagriezt uz visām pusēm, lai labāk atšķirtu skaņas. Ausu stāvoklis ir svarīgs rādītājs trušu valodā, pat auniņu šķirnes trusīšiem – vērojiet viņu ausis uzmanīgi. |  |
Trusīti
nedrīkst celt aiz ausīm vai čupra,
jo tas ir nežēlīgi un trusītim ļoti sāpīgi.
Plaušas un sirds ir relatīvi mazas. Trusis vairāk elpo caur ādu, kas ir atkarīgs no apmatojuma biezuma. Ja garmataina truša vilna būs savēlusies, āda tajā vietā neelpos. Trusītis nesvīst, tāpēc zvēriņam nav nekādas specifiskas smaržas. Vienīgā vieta, caur kuru trusītim izdalās sviedri ir kāju spilventiņi.
Sirsniņa nav liela, tāpēc trusis slikti panes narkozi un arī no liela pārbīļa reizēm var pat nomirt. Pareizs ir apgalvojums, ka trusīti var nobiedēt līdz nāvei.
Vesela truša ķermeņa temperatūra ir 38,8-39,5, kura ir atkarīga arī no ārējās temperatūras. Ziemā tā var pazemināties pat līdz 37 grādiem. Ziemā, turot trušus ārā, palielinās barības patēriņš. Tuši var ciest no karstuma dūriena.
Pieaugušam trusim ir 28 zobi. Augšžoklī ir 4 griezējzobi, apakšā 2, kas, pastāvīgi viens pret otru rīvējoties, nodilst, jo ārējai zobu malai ir spēcīga emalja, bet iekšpusē mīkstāka un tāpēc tie uztrinas. Trusīša zobi aug visu laiku visu viņa dzīvi. Tāpēc ir svarīgi, lai trusītim ikdienā būtu pieejams kas graužams, lai zobus nodeldētu. Piemēram siens, neapstrādātas klūgas kartons, neapstrādātas koka rotaļlietas u.t.t. Ja trusim ir nepareizs sakodiens, zobi nenodilst, tie izaug pārāk gari un trusis vairs nevar paēst. Tad tie ir jāsaīsina nokniebjot.
Jauna truša āda ir ļoti plāna. Pieauguša tēviņa āda ir biezāka nekā mātītei. Ja trusim augšanas periodā ir bijušas problēmas ar veselību, ir bijusi slikta barošana, vai tieši pretēji, aptaukošanās un tad atkal novājēšana, āda kļūst neelastīga, staipīga, bieži tādiem trušiem veidojas pakakles. Ādu klāj pavilna, no kuras biezuma ir atkarīga siltumvadītspēja. Tālāk seko akotmati un no to krāsas ir atkarīgs viss truša pamattonis. Akotmati pasargā pavilnu no samirkšanas un savelšanās. Paši garākie ir virzošie mati, kuri trušu kažokam piedod kuplumu.
Skelets - vārīgs, līdzīgs putnu skeletam, sastāda tikai 8% no svara, piemēram, kaķim - 13%, tāpēc vienmēr seko, lai trusis nelec no liela augstuma, neizraujas vai neizkrīt Tev no rokām. Krītot trusītis var lauzt mugurkaulu.