Trusīša rakstura īpatnības
Lai patiesi izbaudītu saskarsmi ar trusīti, jums būs nepieciešams atteikties no dažiem saviem maldīgajiem uzskatiem attiecībā uz to. Trusis nav suns vai kaķis, pat ne līdzīgs. Viņš nav arī plīša rotaļlieta vai multiplikācijas filmu varonis. Reizēm cilvēki iegādājas trusi cerībā, ka viņš būs kā mīļš klēpju sunītis, bet, kad atklāj truša patieso dabu, bieži ir vīlušies. Bieži trusīti izvēlas kā piemērotu draudziņu bērniem, taču nedrīkst ļaut bērnam viņu pārāk murcīt pa rokām. Trusis nav tik iecietīgs kā suns, kurš uz cilvēku raugās ar dievināšanu, paciezdams arī visas bērnu kaprīzes. Gluži otrādi – tad trusītis iemācās kost. |  |
Paskatoties uz mazo pūkainīti, ir grūti noticēt, ka trusis ir personība, kam mēdz būt pat visai sarežģīts raksturiņš - centies to iepazīt un saprast. Ir mīlīgi, un ir arī lielas personības, kam nemaz nepatīk, ja viņu mīļo un ņem rokās. Dažiem patīk gulēt blakus saimniekam, citam atkal ir neatkarīgs raksturs un viņš tikai reizēm grib, lai to paglauda.
Arī pēc trusīša šķirnes nevar spriest par trusīša raksturu. Katrs notikums, katrs sīkums, ko trusītis piedzīvos augot, ietekmēs viņa raksturu, tāpat – turēšanas apstākļi un attieksme, darbošanās ar viņu. Ja ar dzīvnieciņu nenodarbojas un visu laiku tur to krātiņā, nevar vēlēties, lai trusītis būtu draudzīgs un sabiedrisks. Tāpēc tādi apglavojumi kā, piemēram, „Auntruši ir flegmātiski” vai „Liesmainie ir nejauki” parasti vāji raksturo dzīvnieciņa individualitāti, tā vietā fokusējas uz neprecīzu, abstraktu vispārinājumu. Un kamēr ir patiess apgalvojums, ka mēs visi piedzimstam kā personības, un mēs (trusīši un cilvēki ir līdzīgi) nenākam pasaulē kā baltas lapas, tikmēr mēs nevaram būt pārliecināti, ka ir kāds „šī šķirne ir piemērota bērnam” gēns. Tādēļ teikt, ka Auntruši ir flegmātiski ir tas pats, kas teikt, ka blondīnes ir dumjas.
Liekā daļa trušu sugu, ir selekcijas ceļā apzināti radītas, dēļ izskata nevis dēļ personības. Gēnu zinātne dod iespēju cilvēkiem radīt trusīti ar baltu spalviņu, brūnām ausīm, degunu, purniņu un ļipu, gan lielus (Kalifornijas) un mazus (Himalaju) izmēru ziņā, bet nevar izmainīt iedzimtu nepatiku pret sagrābšanu ar mazām lipīgām rociņām.
Trusīša individualitāti daudz labāk var nolasīt nevis pēc kažociņa krāsas, bet gan pēc viņa „sejas izteiksmes” un ķermeņa stāvokļa. Maigākas dabas trusīšiem ir maigāka „sejas izteiksme”, neatkarīgi no šķirnes. Rūpju nomāktie izskatās norūpējušies. Viņi reti apvelsies uz muguras vai gulēs izstiepušies ar uz aizmuguri atmestām pakaļkājām. Flegmātiskākas dabas trusītis mierīgi atpūtīsies trokšņainas istabas vidū vai tavā klēpī. Ātri aizkaitināmiem trusīšiem ir īdzīga un sabozusies „sejas izteiksme”. Šie ir novērojumi, kas jāatklāj, mācoties izprast trusīšu dabu.
Pareiza barošana, dzīvnieka rakstura un personības respektēšana ir būtiskākie nosacījumi trusīša labsajūtai, jo kā jebkura dzīva būtne, arī trusis vēlas, lai viņu mīlētu.
Interesanti, ka pundurtrusis ir ļaunatminīgs un nedrīkst tam nodarīt pāri. Pat viens knipis pa degunu var izbeigt jūsu draudzību. Var saprasties tikai ar labu un sodīšana uz trusi pilnīgi nedarbojas!
